Zemkopjiem

“STALKER”, salmu sadalītājs pēc kulšanas.

• Kas ir STALKER? Tas ir augsnes sēņu, baktēriju un organiskā slāpekļa maisījuma koncentrāts. Produkts paredzēt salmu sadalīšanai pēc kulšanas, kā arī bezaršanas un tiešās sējas (No-Till un Strip-Till) metodēm;
• Deva: 2 l/ha. Ieteicamais darba šķīdums 200 l/ha, ja pēc lietus, tad 100 l/ha.
• Saderība: Var apvienot viena bākas maisījuma kopā ar augsnes ielabotājiem – mikrobioloģiskajiem preparātiem. Var savienot vienā miglojumā un bākas maisījuma kopā ar glifosātu saturošiem herbicīdiem, kā arī var apvienot vienā miglojumā kopā ar lapu mēslojumiem.
• Derīguma termiņš: 6 mēneši
• Produkta cena (bez PVN): 9.20 EUR/l

Vairāk informācijas par STALKER produktu – skatīt zemāk!

Trīs darāmie darbi šoruden – ziemāju stiprināšanai, imunitātei un labai ražai!

Rekomendējam Mikrobioloģiskos preparātus lietot kultūraugu audzēšanai profesionālajā lauksaimniecībā vairākās kombinācijās un dažādu veidu kopdarbībās:

1. Sēklas apstrāde – (bio) kodināšana;
2. Augsnes ielabošana pirms kultūraugu sējas vai augu stādīšanas;
3. Salmu kompostēšana uz lauka;
4. Atmosfēras slāpekļa (N) saistīšanai, fiksēšanai un pārveidošanai augiem uzņemamā veidā (sezonas laikā tiek fiksēts N 50-70 kg/ha);
5. Ziemāju ziemcietības uzlabošana un stresa noturība pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem;
6. Kultūraugu apstrāde veģetācijas sākumā, kad augiem attīstījušās 4-6 lapas;
7. Kultūraugu apstrāde veģetācijas laikā – zaļās masas augšanas veicināšanai;
8. Kultūraugu apstrāde pirms ziedēšanas – ražas palielināšanai un augu imunitātei;
9. Substrāta ielabošana dažādu dēstu audzēšanā.

1. Sēklu apstrāde (bio) kodināšana ar mikrobioloģisko līdzekļu komplektu koncentrātu (bez šķaidīšanas):

2. Augsnes ielabošana pirms kultūraugu sējas vai augu stādīšanas (darba šķīdums 200-250 l/ha): ®Pēc augsnes ielabošanas Mikroorganismus jāiestrādā augsnes virskārtā ar diskošanu, ecēšanu vai ar kultūraugu sēju. Augsnes ielabošanu var veikt koncentrēti kopā ar sēju, ja Jums ir pieejams universāls, ekonomisks un arī moderns tehniskais risinājums, t.i. sējmašīna ar vienlaicīgu šķidrumu iestrādi sēklas gultnē.

3. Salmu kompostēšana uz lauka (mineralizācijai un celulozes noārdīšanai) (darba šķīdums 200-250 l/ha):®Sasmalcināti salmi uz lauka ir ideāla vide dažādu slimību ierosinātāju (patogēnu) dzīvotnei un attīstībai, līdz ar to nākošā kultūrauga audzēšanā būs jāveic papildus ieguldījumi augu aizsardzībai pret slimībām! Gudrs un saprātīgs ir risinājums salmu iestrāde augsnē, bet raksturīgi, ka salmi salīdzinājumā ar citiem organiskā mēslojuma līdzekļiem augsnē sadalās lēni, pat vairākus gadus. Tas atkarīgs no augsnes bioloģiskās aktivitātes, kā arī mineralizācijas procesā papildus ir nepieciešams slāpeklis. Salmi parasti ir blakusprodukts, pēc pētnieku aprēķiniem salmu ražas koeficients attiecībā pret graudu ražu ir 0.8-0.9. Ziemas kviešu salmi satur kg/100 kg produkta: NPK 0.5-0.17-1.14 jeb pie ražas 6,5 t/ha⁻¹ salmu masa ar koeficientu 0.8 ir 5.5 t/ha⁻¹(daudz). Lai uzlabotu augsnes struktūru, samazinātu slimību ierosinātāju (patogēnu) klātbūtni un palielinātu barības vielu daudzumu augsnē, salmus ieteicams apstrādāt ar Mikrobioloģisko līdzekļi “Biokompostētāju“. Augsnē pievienot “Azotobakterīnu“, lai kompostēšanas laikā procesam nepietrūktu slāpeklis. Uz lauka apstrādātiem salmiem kompostēšanās ātrums paātrināsies 2-3 reizes. Salmus pēc apstrādes iediskojiet augsnē. Savukārt, ja saimniecība izmanto tiešo sēju ar “Strip-Till” vai “No-Till” tehnoloģiju, tad salmu apstrādi ieteicams veikt pēc iespējas mitrākā laikā vai īsi pirms lietus.

4. Atmosfēras slāpekļa (N) saistīšanai, fiksēšanai un pārveidošanai augiem uzņemamā veidā (sezonas laikā tiek fiksēts N līdz 50 kg/ha):

….

Ieteicamās un aktuālās kultūraugu apstrādes shēmas ar Mikrobioloģiskajiem preparātiem jautāt: zemkopjiem@bioefekts.lv

Par Mikrobioloģiskajiem preparātiem profesionālajai lauksaimniecībai

® Trihodermīns – Trichoderma harzianum, 3×10⁹ kvv/ml; Trichoderma viride, 3×10⁹ kvv/ml

Augsnē plaši izplatītas sēnes. Labi aug rizosfērā un spēj kolonizēt augu saknes, nodrošinot apmaiņu ar barības vielām. Trichoderma sp. parazitē un savā uzturā izmanto citas sēnes un puves, tādejādi nodrošinot augu aizsardzību no šiem mikroorganismiem. Piemīt rezistence pret fungicīdiem, tādejādi saglabājoties augsnē, veido papildus aizsardzību pret puvēm. Trichoderma sp. klātbūtnē palielinās augu augšana un attīstība, kā arī augam veidojas spēcīga sakņu sistēma. Trichoderma sp. ar hīfām palielina augu sakņu masu 700 reizes, tā izveidojot augu dziļo sakņu masu, kas būtiski nodrošina augu izturību sausuma periodā. Trichoderma sp. augšana sākas jau pie 5 °C, bet visstraujāk aug 25–30 °C (77–86 °F) temperatūrā. Savukārt augsnes temperatūrai sasniedzot 35 °C Trichoderma sp. augšana ātrums strauji samazinās.  Iepakojums: 1, 5, 10, 20, 1000 L

® Subtimikss – Bacillus subtilis, 5×10⁹ kvv/ml; Trichoderma sp. 1x10⁹ kvv/ml

Augsnē brīvi dzīvojoša baktērijas, kas veido endosporas. Sporu veidošanās laikā augsnē izdalās antibiotiskas vielas, kas ietekmē citu mikroorganismu attīstību, nodrošinot Bacillus subtilis izdzīvošanu. Šīs vielas var darboties arī kā fungicīdi, ietekmējot pelējuma sēņu izplatību.

B.subtilis, augot ap augu saknēm, spēj veidot koloniju biofilmu, veicinot augu augšanu:

(*) B.subtilis konkurē ar citiem mikroorganismiem, kas nelabvēlīgi ietekmētu augu,

(**) B.subtilis aktivizē augu aizsardzības sistēmu, nodrošinot tā spēju pretoties patogēniem,

(***) B.subtilis nodrošina barības vielu pieejamību, piem., fosfors, slāpeklis.

B.subtilis iesaistās slāpekļa un fosfora aprites ciklos, izdalot šo elementu savienojumus kā vielmaiņas blakusproduktus, augiem uzņemamā formā.

Iepakojums: 1, 5, 10, 20, 1000 L

@Biomikss –  Pseudomonas sp, Pseudomonas putida+ Trichoderma sp+ Streptomyces sp, Streptomyces cellulosae, Streptomyces griseoviridis+ Azotobacter sp

Augsnē brīvi dzīvojošas aerobas baktērijas. Veido mutuālas attiecības ar augu saknēm. Dzīvojot uz saknēm, rizosfērā, baktērijas pārtiek no auga izdalītajām barības vielām, savukārt P.putida izdalītās vielas stimlē augu augšanu un aizsardzību no patogēniem.

P.putida piemīt daudzveidīgs aerobs metabolisms, kas spēj noārdīt organiskos savienojumus un dažādus organiskos šķīdinātājus. Pārstrādājot šādus savienojumus, tiek atveseļota augsne.

Streptomyces sp, Streptomyces cellulosae, Streptomyces griseoviridis

Augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas. Producē fungicīdus un antibiotiskas vielas. Atrodoties rizosfērā, aizsargā augu saknes no patogēniem. Producē auksīnu un citokinīnu, kas stimulē augu augšanu.

Iepakojums: 1-20 L

@Azotobakterīns – Azotobacter sp, Azotobacter chroococcum

Augsnē brīvi dzīvojošas, gaisā esošā slāpekļa fiksējošas baktērijas. Tās sintezē auksīnus, citokinīnus un citas augu augšanai nepieciešamas vielas. Stimulējot rizosfēras mikroorgaismus, palīdz aizsargāt augus no fitopatogēniem. Uzlabo barības vielu uzņemšanu augos un veic bioloģiskā slāpekļa fiksāciju. Labi izsplatās neitrālā vai sārmainā vidē. Nepiemērotos apstākļos, pie ūdens trūkuma,  spēj veidot no izžūšans izturīgas cistas. Azotobakterīns gada laikā spēj saistīt 20-40 kg slāpekļa uz 1 ha.

Iepakojums: 1-20 L

@Nitragīns – Rhizobia ir augsnes baktērijas, kas veido simbiotiskas attiecības ar augiem. Šīs attiecības ir abpusēji izdevīgas. Augs nodrošina baktērijas ar aminoskābēm, savukārt baktērijas fiksē gaisa slāpekli, pārveidojot to augam uzņemamā formā. Rhizobia baktērijas augu saknēs veido gumiņus, kur arī veic slāpekļa fiksāciju. Šo procesu ietekmē augsnes pH, auga tuvumā esošā mikrobiota un augsnē pieejamais slāpeklis.

Lai Rhizobium baktērijas spētu veidot gumiņus, tām jāsaistās ar noteiktām augu grupām

Iepakojums: 1-20 L

@Bacilons – Bacillus thuringiensis Augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas. To attīstībā izšķir divas fāzes – veģetatīvo šūnu dalīšanos un sporu veidošanu, jeb sporulācijas ciklu. Sporulācija iedalās vairākās stadijās, vienā no kurām sporā veidojas proteīnu kristāli. Šie proteīnu kristāli ir toksiski tikai kukaiņu kāpuriem, jo aktivizējas to zarnu trakta sārmainajā vidē apēdot. Nokļūstot kāpuru organismā, toksīns noārda zarnu sieniņas un kāpurs nomirst no bada vai infekcijām. Šis process var aizņemt no dažām stundām līdz pat vairākām nedēļām, bet vidēji 3 līdz 7 dienas. Toksīna iedarbības efektivitāte ir saistīta ar kāpura attīstību. Nesen šķīlušies un jauni kāpuri ir uzņēmīgāki, savukārt, kāpuram pieaugot, tam var izstrādāties rezistence, samazinot toksīna iespēju gremošanas sistēmā aktivizēties.

Nokļūstot , piem., cilvēku vai dzīvnieku zarnu traktā, proteīns netiek aktivizēts un kaitējums nerodas.

Iepakojums: 1-20 L

@Biokompostētājs –  Polyangium sp, Polyangium cellulosum+ Trichoderma sp+ Azotobacter sp

Augsnē brīvi dzīvojošas aerobas baktērijas. Barības vielas iegūst pārstrādājot celulozi. Spēj producēt fungicīdus un baktericīdus, kas ietekmē citu mikroorganismu vairošanos.

Iepakojums: 1-20 L

@ STALKER – preparāts augu atlieku sadalīšanai uz lauka, kas satur mikroorganismus un organiskas izcelsmes slāpekli.

Augu atliekas uz lauka ir tipiski lignocelulozes atkritumi, kas satur 30–45% celulozes, 20–25% hemicelulozes un 15–20% lignīna ar nelielu skaitu organisko savienojumu. To augstā C:N attiecība padara tos par mazāk bioloģiski noārdāmiem atkritumiem salīdzinājumā ar citiem lauksaimniecības atkritumiem [1]. Tas ir iemesls to organisko sastāvdaļu lēnai noārdīšanai. Kompostēšana ir viens no videi draudzīgiem bioloģiskajiem procesiem barības vielu pārstrādei lauksaimniecības laukos. Tas ir transformācijas process, kurā lauksaimniecības atkritumi tiek pārveidoti par bioloģiski noārdāmu, stabilizētu un mineralizētu humusu, ko veic mikroorganismi, tostarp baktērijas un sēnītes [2]. Kompostēšana ir bioķīmisks process, kas pārstrādā barības vielas augsnē un padara tās pieejamas augu augšanai. Mikrobu klātbūtnes dēļ to uzskata par mēslojumu ar augstu uzturvielu saturu ar lielu mikrobu kopienu [3]. Izveidotais komposts var palielināt vai papildināt organisko vielu daudzumu lauksaimniecības laukos, samazinot vajadzību pēc ķīmiskā mēslojuma kultūraugiem. Komposts, kas ir bagātīgs mineralizēto barības vielu avots, ne tikai uzlabo augsnes veselību, bet arī uzlabo ražību [4], turklāt zemu izmaksu tehnoloģijas salmu pārvēršanai par barības vielām bagātu produktu padara kompostēšanu par daudzsološu stratēģiju šo lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanai [3]. Lignocelulozes atkritumu degradācija, izmantojot parasto kompostēšanu, ir lēns un laikietilpīgs process. Tajā pašā laikā atbilstošu, efektīvu baktēriju vai piemērotas sēnīšu grupas kombinācija sadalīšanos paātrina.

Pētījumos noskaidrots, ka Trichoderma sēnītes klātbūtne, jeb inokulācija nodrošina ātrāku salmu sadalīšanos [5]. Tā kā Trichoderma ir spēja ražot lielu daudzumu celulolītisko un hemicelulolītisko enzīmu, inokulētajos paraugos ir lielāks celulāžu daudzums nekā neinokulētajos paraugos. Tas uzlabo celulozes substrātu hidrolīzi salmos un galu galā noved pie lielāka monomēru glikozes vienību daudzuma, ko var uzņemt citas mikroorganismu populācijas, piemēram Bacillus ģints baktērijas. Šis fakts ir ticis pētīts, veicot kompostēšanu ar inokulāciju uz bez, laboratorijas un lauka apstākļos. Konstatēja, ka kopējā sēnīšu populācija bija ievērojami lielāka inokulētajos paraugos (p < 0,05). Tāpat nepārtrauktu sēnīšu populāciju samazināšanos, ko novēroja neinokulētos paraugos var saistīt ar viegli pieejamo substrātu izsīkumu, jo uz lauka esošie mikroorganismi nespēj ražot celulolītiskos enzīmus, kas var noārdīt sarežģītos celulozes substrātus [6].

Lai koriģētu uz lauka esošajās atliekās augsto C:N attiecību, esam pievienojuši preparātā STALKER organiskas izcelsmes slāpekli, kas vēl vairāk paātrina kompostēšanās procesu. Slāpekļa pievienošana kompostēšanas veicināšanai ir sen zināma metodika, taču mūsu preparātā esošais organiskais slāpeklis ļauj STALKER lietot arī bioloģiskajā lauksaimniecībā atlieku noārdīšanai un nākamās ražas uzlabošanai.

Atsauces:

1. Goyal, S.; Sindhu, S.S. Composting of Rice Stravv Using Different Inocula and Analysis of Compost Quality. Microbiol. J. 2011, 1, 126–138. [Google Scholar] [CrossRef][Green Version]
2. El-Hassanin, A.S.; Samak, M.; Ahmed, S.; Afifi, M.; Abd El-Satar, A. Bioaccumulation of Heavy Metals during Composting and Vermicomposting Processes of Sewage Sludge. Egypt. J. Chem. 2022, 65, 1155–1162. [Google Scholar] [CrossRef]
3. Pathma, J.; Sakthivel, N. Microbial Diversity of Vermicompost Bacteria That Exhibit Useful Agricultural Traits and Waste Management Potential. SpringerPlus 2012, 1, 26. [Google Scholar] [CrossRef][Green Version]
4. Ebrahimi, M.; Souri, M.K.; Mousavi, A.; Sahebani, N. Biochar and Vermicompost Improve Growth and Physiological Traits of Eggplant (Solanum melongena L.) under Deficit Irrigation. Chem. Biol. Technol. Agric. 2021, 8, 19. [Google Scholar] [CrossRef]
5. Sharma, N.; Singh, J.; Singh, B.; Malik, V. Improving the Agronomic Value of Paddy Straw Using Trichoderma harzianum, Eisenia fetida and Cow Dung. Fermentation 2023, 9, 671. https://doi.org/10.3390/fermentation9070671
6. Organo ND, Granada SMJM, Pineda HGS, Sandro JM, Nguyen VH, Gummert M. Assessing the potential of a Trichoderma-based compost activator to hasten the decomposition of incorporated rice straw. Sci Rep. 2022 Jan 10;12(1):448. doi: 10.1038/s41598-021-03828-1. Erratum in: Sci Rep. 2022 Jan 25;12(1):1647. PMID: 35013411; PMCID: PMC8748449